| māc.U.Fandējeva fonotēkaApraksts kasetei UF031Zviedrijas ķēniņš Kārlis IX.   1621.g. – kad Gustavs Ādolfs ieņēma Rīgu, vācu muižniekiem tas nepatika.  19.gds. pirmā puse – tiekšanās pēc izglītības strauji auga.   1848.g. valdība atļāva zemniekiem pārvietoties uz pilsētām.  Jaunais Stenders – 1805.g.  1864.g. – Ferdinands Valters – pārmetums vācu muižniecībai pārvācotības jautājumā.  Luteriskā ortodoksija.  a)Filipi (ebrejs);  b)Teodozijs Harnaks;  Atspoguļojās Baznīcas dzīvē - izšķīrēja cīņa pret hernhūtismu.  1849.g. - Vidzemes sinode vienbalsīgi pārtrauc sadarbību ar Brāļu draudzi.   1860.g. – Brāļu draudzes pārtrauca savu vispārējo veidu un iekļāvās Luteriskajā baznīcā.   Cīņa pret pagānisma paliekām.  Kaupenhauzena vizitācija – vēršas pret māņu ticību un blēžu ticības izpausmēm.   19.gds. – 40-50.g. turas pie senču ticējumiem.  Mājnieki aizbēguši, lai nebūtu jārādās mācītājam.  Anemisms – vairīšanās no ļaunajiem gariem.  19.gds. garīgā rakstniecība –
 Augusts Bīlenšteins (1826-1907) palīdz Kārlis Roberts Auniņš – ļoti apvācojies.   1898.g. - pēdējā Bībeles redakcija. Kārlis Ludvigs Lešbrants.  Kārlis Kristiāns Ulmans – bīskaps. (šeit bīskaps ir tituls)  1793-1871.g. sākumā mācītājs Krimuldā un Pēterupē.
 Galvenais darbs – evaņģēliski luteriskās palīdzības kases
nodibināšana visas Krievijas mērogā. 1859.g. Trīs gadu laikā – 3
miljoni zelta rbļ.  Bīskaps Ferdinads Valters 1801-1869.g. mācītājs Ādažos, vēlāk Valmierā. 1855-64.g. Vidzemes superintendants.
 Jānis Cimze 1814.g.-1881.g. 20.12. Apglabāts Lugažu kapsētā,
pedagogs un mūzikas kopējs. 1830- mājskolotājs Rojas muižā. 1834.g.-
Vidzemes sinode nolemj atvērt Vidzemes skolotāju semināru.   Vaisenfelsas skolotāju seminārs.   1839.g. atgriežas Vidzemē. 22.novembrī Cimze atver Vidzemes skolotāju semināru Valmierā, vēlāk ir Valkā.   Cimzieši – krietni skolotāji, ne bez tieksmes uz pārvācošanos.  Kora dziedāšanas pamati.   Latviešu teologi – 19.gds. sākumā uzrādot līdz 1850.g. ir 7, bet par mācītājiem top tikai 3 un viens Krievijā.   Juris Neikens (1826-1868)
 Krišjānis Dzirne (1820-1896)  Jānis Zakranovičs (1836-1908) – konsistorijas loceklis. Dikļu muiža, Bauņu muiža, Rūjiena. Tikai mūža beigās Latvijā. |