1.Jņ. 4:1-6. Mežaparkā GA. (13.10.1996) Ieraksta 3JS_019b atšifrējums. Saņemts no A.Briedes 22.07.10.
 klausīties audio ierakstu 3JS_019b
Teikts 13.10.1996.
Mežaparka draudzē
Žēlastība un miers lai ir jums visiem no Dieva, mūsu Tēva un mūsu Kunga, un Pestītāja Jēzus Kristus. Āmen.
Uzklausi, kristīgā draudze, Dieva svēto Vārdu šai dienai, kas ir rakstīts apustuļa Jāņa pirmajā vēstulē 4. nodaļā, kur apustulis tā uz mums runā Dieva Vārdā: Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus praviešu ir izgājuši pasaulē. No tā atzīstiet Dieva Garu: ikviens gars, kas apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva. Un ikviens gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, tas ir antikrista gars, par ko jūs esat dzirdējuši, ka viņš nāks; tas jau tagad ir pasaulē. Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē. Viņi ir no pasaules, tāpēc viņu runa ir pasaulīga, un pasaule klausa viņus. Mēs esam no Dieva; kas Dievu atzīst, klausa mūs, kas nav no Dieva, neklausa mūs. No tā pazīstam patiesības garu un maldu garu. (1.Jņ. 4:1-6) Āmen.
Dievs Kungs, Svētais Gars, tu, Patiesības gars, tu, Kristus apliecinātājs Gars, nāci mūsu vidū ar Tavu žēlastību un gaismu, apgaismo mūs, atver mums Tava Vārda svēto patiesību, ka mēs to saņemam un ka mēs paši kļūstam viņas apliecinātāji, jo Tavs Vārds ir mūžīga patiesība. Āmen.
“Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus praviešu ir izgājuši pasaulē.” Šie vārdi, burtiski katrs vārds, mīļā draudze, ir tas nopietnais garīgais brīdinājums lielajām briesmām, kas var draudēt katram cilvēkam, īpaši kristīgam cilvēkam, viņu pavedinot, paskubinot uz maldiem.
Daudz viltīgu liecinieku ir izgājuši, viltīgu praviešu ir iznākuši pasaulē. Pareizi, nekad nav bijis tik daudz visādu reliģiju, kas pie mums spiežas iekšā no visām malu malām – no Indijas, Japānas, Korejas, tepat no pašu vidus dzimušas. Un visas atsaucas uz lielajām patiesībām, kuras viņiem gars atklāj un gars skubina sludināt, un [kurām] gars skubina pievienoties.
Viena tāda ļoti tagad pasaulē plaši iepletusies jauna ticība tā arī saucas – „Jaunais laikmets”. Un šis jaunais laikmets uzsver taisni gara nepieciešamību šeit, pasaulē. Un uzsver to tādā īpašā veidā – mums, cilvēkiem, jācenšoties saņemt, iegūt Svēto Garu. Un tas darīšot cilvēka dzīvi priecīgu, pilnīgu, gaišu un labu.
Mūsu dienu cilvēks, kurš tīko pēc prieka un laimes, bez šaubām un labprāt uzklausa to – šos padomus. Un šie padomi ir vienkārši – ir jānāk kopā, ir jālūdz pēc gara, ir jālieto paņēmieni, kā garu iegūt. Un tur ir visāda veida paņēmieni – gan piesaukšanas, gan roku plātīšanas, gan visāda veida citas izdarības, līdz kamēr cilvēki patiesi jūtas, ka viņi tā kā no zemes parauti, ar kaut ko tā kā pildīti, te priecīgi, te ir par kaut ko aizņemti, smejas, līksmojas, priecājas.
Vasarsvētku draudze. Viņi [nesaklausāma frāze]. Viņi domā, ka ir jāatkārto Vasarsvētki. Vasarsvētku notikums ir visiem zināms – Dieva Gara liesmas krita pār cilvēkiem un radīja viņus kā pavisam jaunus radījumus. Lūk, to pašu [vajag] panākt. Vajag nākt kopā, klaigāt, kliegt, prasīt, aicināt gaidīt, lai nāk Svētais Gars. Un, kad uznāk šie sajūsmu viļņi, ka cilvēki aizmirsdamies sāk niekus runāt un muldēt, un vārtīties pa zemi, un mētāt rokas gaisā – skaidra zīme – ir nācis Svētais Gars. Kāda liela piekrāpšanās, kāda liela piekrāpšana! Ir dažādi gari, un ir dažādi spēki. Un cilvēki šodien sirds līdzsvara zaudēšanai ar visiem šiem piedāvātajiem paņēmieniem pēc gariem, pēc visiem šiem garu meklēšanas pie svešajām, kādreiz mežonīgajām cilvēku paražām, pie pašu prāta un pie dikti gudru cilvēku dikti gudrajiem padomiem.
Pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva. Pirmais apustuļa padoms ir tas, vai viņi ir no Dieva. Pārbaudiet šos garus, vai šie gari ir no Dieva! Kā to pārbaudīt? Cilvēki kādreiz, šo garu pārņemti, kā noreibuši, un neviens nevar noliegt, ka patiešām gars viņam sēž plecos un prātā. Ikviens gars, kas neapliecina Jēzu Kristu par Kungu, ir antikrista gars. Dievs Svētais Gars un Jēzus Kristus ciešā nesadalāmā savienībā. Nevar būt kaut kāda svētā vai kāda gara saņemšana, kuru grib iedēvēt par Svēto Garu, ja mēs paejam garām Jēzum Kristum.
Kad mūsu Pestītājs stāvēja savu ciešanu ceļa sākumā, iedams uz Jeruzalemi, un viņa mācekļi bija noskumuši, ka viņš runāja ar viņiem par savām ciešanām un krusta nāvi, viņš deva viņiem tādu ļoti savādu mierinājumu, kas izklausījās pavisam neparasti – tad, kad Pestītājs jau bija tikpat kā no viņiem prom. Viņš teica, tas jums par labu, ka es aizeju, jo, ja es neaizietu, Svētais Gars nenāktu pie jums. Es aizeju pie Tēva, viņš saka, es sūtīšu jums Svēto Garu. Un tas jūs mācīs, un tas jūs pārliecinās, un tas jums atgādinās visas lietas. Mācekļi to toreiz vēl nesaprata. Bet viņi saprata tad, kad viņš bija ienācis pie viņiem augšāmcēlies. Viņi bija bailības pilni, nedroši un apjukuši – nezinādami, kas ir noticis īsti un kāpēc tas ir tā.
Viņš teica – mieru Es jums atstāju, ņemiet Svēto Garu. Un nāca Vasarsvētku diena, un krita liesmas no augšas. Kad šīs liesmas bij pār viņiem kritušas, mācekļu mēles atraisījās dažādās valodās apliecināt Kristu un pestīšanu Jēzū Kristū, un slavu Jēzum Kristum. Un, atcerēdamies visu to, ko viņš bija ar viņiem runājis, un atcerēdamies visu to, kas bija noticis, tagad viņi to redzēja, tagad viņi to saprata, tagad viņi to zināja, tagad viņiem bija spēks to liecināt tālāk.
Kristus bija sūtījis Svēto Garu pār viņiem, kā Viņš to bija solījis. Mīļā draudze, šī lietu kārtība pastāv vēl šodien nemainīga. Nav Svētā Gara tur, kur nav Kristus Jēzus. Un tur, kur ir kāds gars un nav Jēzus Kristus, tas nav no Dieva tas gars. Tas ir tas antikrista gars, kas ir nācis sajaukt, izpostīt, bojā grūst, jo Kristus ir lielais ienaidnieks, Kristus ir šī kvēlošā uguns un šis asais šķēps visai tumsai, antikristam un visiem antikrista gariem.
Kad mūsu Pestītājs izkāpa krastā, Ģenecaretes ezeru pārbraucot Gerāzas tiesā, Viņam pretī skrēja kāds cilvēks, kas mitinājās kapos, briesmonis, visiem cilvēkiem par bailēm. Skrēja, kliegdams Jēzum pretim: „Kas man ar tevi, Jēzu no Nācaretes, vai tu esi nācis mani mocīt?” Jā, viņš nāca viņu mocīt. Tai brīdī, kad Jēzus viņu uzlūkoja, visi tumsas spēki šinī nelaimīgajā cilvēkā sacēlās pretniecībā Kristum, mocīdami viņu. Un Jēzus viņus izdzina, šos garus, un šis cilvēks bija apskaidrots, normāls un slavēja Dievu. Tumsas spēks, tumsas gari ir pret Kristu.
Pamēģiniet runāt ar šiem gara ļaudīm, ja viņi kādreiz jums uzmācas. Pavaicājiet viņiem par Kristu, ko viņi saka? Jūs redzēsiet, ka viņi no jums locīsies nost ar visādām izrunām, ja viņi netrakos savā trakumā. Jo tas ir pretkristus gars. Bet apustulis, runādams uz mums, ne tikai rāda to, kā šīs lietas izskatās, ne tikai to, kas ir šī pasaule – pilna viltus praviešiem, ne tikai to pretniecību Kristum, kas ir šajos praviešos un šajos garos, bet viņš runā vienus iedrošinājuma un liela prieka vārdus kristīgajai draudzei. Bet jūs Viņu pazīstat. Jūs esat, mīļie, no Dieva. Jūs esat viņus uzvarējuši, jo tas ir lielāks, kas ir jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē. Tas, kas ir jūsos, ir lielāks nekā tas, kas ir pasaulē. Lai mūs nesamulsina velns ar savu baismīgumu vai ar savu viltību, vai ar savu laipnību. Pār viņu ir lielāks tas, kas ir mūsos.
Un tas ir tas Gars, kas dus uz kristīgā cilvēka, kas ir saņēmis Kristus žēlastību jau tanī brīdī. Kāpēc, kāpēc mēs kristījam bērniņus, kāpēc mēs viņus kristījam maziņus? Tāpēc, ka tas ir tas ceļš, ko Pestītājs mums ir parādījis, ka Dievs Svētais Gars ir kristījamā, kas ir kristīts Kristus vārdā, jau ir ielikts viņa dzīvē, viņa dvēselē un ir lielāks par to, kas ir visapkārt pasaulē viņas gudrībā, pārgudrībā un velnišķīgajos trikos. Tas ir lielāks, kas ir jūsos, viņi ir no pasaules, tāpēc viņu runa ir pasaulīga.
Mēs esam no Dieva, saka apustulis, kas Dievu atzīst, klausa mūs, klausa kristīgo cilvēku, kas nav no Dieva, neklausa mūs. Un visupēc viņš saka šo pazīmi, viņš saka šo pazīmi, kā mēs pazīstam. Mēs, kas esam stiprāki par šo pasauli, kā mēs pazīsim, kas ir tas gars, kas mums nākt virsū, kas mūs grib pārliecināt mētāt rokas pa gaisu, lēkāt, klaigāt. Kas ir tas, kas mūs pārliecina? “Mēs esam no Dieva, kas Dievu atzīst, klausa mūs, kas nav Dieva, neklausa mūs. No tā mēs pazīstam patiesības garu un maldu garu.” Pamēģiniet kādreiz ielaisties sarunās ar tiem visiem sektantiem, arī ar tiem baismoņiem jehovistiem, kuri tagad liek par sevi runāt, par viņu aplamajām ačgārnībām, par viņu radiniekiem adventistiem. Kad viņi jums sāk stāstīt Vecās Derības lielos noslēpumus un likumus, kurus it kā pazīst tikai viņi paši. Un tad jūs sakāt, ka Jēzus Kristus taču ir piepildījis visu to, ka Viņš jau stāv pāri šiem Vecās Derības likumiem un tām lietām, kuras jūs tā īpaši izceļat. Tad ir kādreiz tā, it kā jūs būtu viņiem pielikuši uguni pie ādas, – viņi uzsprāgst gaisā: pāri pār Kristu stāv Vecā Derība ar viņas likumiem. Un tie likumi ir tie, ko jūs zināt, un tā cūkas gaļas starpā un tā septītā diena, un vēl simts citu gudrību un pārgudrību. – Neko Kristus nav atcēlis, viņš neko nevar atcelt, šīs lietas ir pārākas. – Mēs zinām, mīļie draugi, ja jūs paejat garām Kristum, tad Dieva gara nav jūsos. Gars, kas jūs dīda un bīda, ir cits gars, tas ir tumsas spēks, kas šķietami ietērpjas kaut kādā ticības skaidrošanā, lai jūs mulsinātu.
Mīļie, neticiet! Mīļie, tas, kas ir mūsos, ir vairāk nekā šie daudzie dažādie gari. Reizē brīdinādams apustulis nes mums arī šo prieka ziņu, šo gandarījuma ziņu – kristīgā draudze, kas no malu malām dzirdi pārmetumus, ka ir daudz interesantākas, daudz garīgi spraigākas lietas un vietas, ar ko darboties, nekā nākt kristīgās baznīcas dievkalpojumā. Neticiet šiem gariem! Kas ir mūsos, ir vairāk par visām šim gudrībām un pārgudrībām.
Lai slavēts ir mūsu Kungs Jēzus Kristus, kas aiziedams nav atstājis mūs bāriņus, kā viņš pats teica – Es nepametīšu jūs bāriņus, Es nākšu pie mums, Es parādīšos jums, Es sūtīšu Svēto Garu pār jums.
Slava un pateicība pie Viņa, ar Viņu un ar Svēto Garu, kas nāk [nesaklausāma frāze]. Āmen.
Kungs Jēzu Kristu, mūsu mīļais Pestītāj un Glābēj, Tu patiesais Dievs, Tu, kas esi mums solījis [nesaklausāms vārds], esi devis mūžīgo iepriecinātāju, padoma devēju un gudrības un visu lietu apklājēju Garu. Mēs pateicamies Tev un lūdzam Tevi, lai šīs straumes no Tevis nāk pār mums ikvienu un pār mūsu draudzi. Mēs lūdzam Tavu svētību un Tava Svētā Gara sūtījumam pār mūsu garīgo māti, mūsu baznīcu, mēs lūdzam to par mūsu baznīcas virsganu, mūsu arhibīskapu Jāni Vanagu un viņa ģimeni, mēs lūdzam Tevi, paturi viņu uzticīgu un nešaubīgu Tavas ticības lietās pāri un pretī visām pretniecībām, kas nāk no pasaules, liec viņam būt par liecinieku šai pasaulē, tai duļķainajā māņu un pasaulīguma straumē paliekot nešaubīgai klintij un vadot arī Tavu draudzi.
Mēs lūdzam par visām draudzēm, visiem ganiem, visiem draudzes locekļiem un darbiniekiem, visiem Dieva lūdzējiem, visiem izsalkušiem un izslāpušiem pēc patiesības, visiem nomaldījušamies, visiem tiem, kas ir aizgājuši Tev garām, Tevi nepazīdami. Parādies Tavā godībā un spēkā pār mums visiem, esi lielais visu lietu izkārtotājs. Lai Tava žēlastība ir ar mūsu mīļo dzimteni un tautu, sargi un pasargi viņu no visām briesmām, nelaimes, pārbaudām no ārpuses un no iekšpuses. Lūdzam Tevi, sūti Tavu lielo žēlastības spēku uzvarēt visus tumsas spēkus, visus viltus praviešus un visus maldus garus, un visus tos, kas skubina uz nelietību un izvirtību, sagandējot mūsu tautu. Sūti Tavu spēku, liec Tavas draudzes rokās gara zobenu skaldīt šos sātana rīkus un esi ar visiem tiem, kas ir paciešanā, grūtumā, bēdās, nelaimēs, pārbaudās, izmisumā un šaubās, vajāšanās, briesmās, neziņā, apjukumā, slimības sāpēs, vecuma vārgumā un nespēkā un nāves tuvumā. Un, kad mūsu dienu mērs būs pilns un visas lietas šeit noliekamas, mēs lūdzam Tevi, lai Tavs labais Gars, ar ko Tu mūs esi vadījis un vadi Tavu draudzi, lai arī tur viņš mūs vada, kur Dieva žēlastības dēļ mēs varētu būt slavas pienesēji Tev par Tavu neizsakāmo žēlastību, kas ir dārgāka par visu dzīvību, kas ir spēcīgāka par nāvi. Paklausi mūs, aizstāvi mūs pie Tēva mūsu lūgšanā, kā Tu mums to esi solījis.
Dzied draudze: Kungs Jēzu Krist, Tu Kungs un Dievs, Tu Kungs un Dievs, paklausi ko mēs lūdzamies. Āmen.
Ierakstā pārtraukums
Un, šos mīļos visus līdzi ietverdami savā aizlūgšanā, mēs dziedāsim 486. dziesmā trešo pantu, piedodiet, 436. dziesmā, 436. dziesmā trešo pantu, meldija 125 – “Ak, svētais Gars, dzīvs Dieva spēks”.
Tāpat mēs aizlūgšanā ieslēdzam mūsu mīļo Annu Ģērmani, kas atrodas slimnīcā ar ļoti nopietnu sirds slimību, kur zāles vairs nepalīdz, kur nepieciešama būtu operācija un kas ir ļoti nopietna.
Ieraksts apraujas |
