Vanaga E. Par tēvu // Svētdienas rīts. – 2000. – 5. augusts. – Nr.29 (1380). – 8.lpp.

 
Elga Vanaga,
Mežaparka draudzes locekle

Ar mācītāju Feldmani iepazinos Kristīgā Studentu biedrībā, kad viņš bija pēdējā kursa teoloģijas students, bet es tikko uzsākusi farmācijas studijas Latvijas Universitātē. Vienmēr esmu bijusi kā ielāpiņš, biedrībā man lūdza paspēlēt harmoniju pavadījumu korāļiem. Te jāsaka, ka nekad mūžā neesmu ērģeles mācījusies spēlēt, bet nācās to darīt, kad neviena cita nebija. Esmu spēlējusi ērģeles dažādās baznīcās, kur kalpoja mācītājs Feldmanis, bet jo it īpaši pēc mūsu neparastās satikšanās pēc viņa atgriešanās no lēģera. Gāju pa ielu un par lielu pārsteigumu redzu, ka pretī nāk Feldmanis, viņš, mani ieraugot, metās pāri ielai, es tāpat, un tā mēs satikāmies. Izrādījās, ka viņš domājis, ka man varētu būt nepatīkami viņu satikt. Viņš tad bija tikko atgriezies, bez darba un nezināja, vai būs kādam vajadzīgs. Viņam līdzēja arhibīskaps Turs, kurš piešķīra Katlakalna draudzi. Braucu viņam līdzi spēlēt ērģeles, tad Katlakalns "atvēra filiāli" — Olaines baznīcu, kas tai laikā bija pavisam nopostīta. Sēdamies ik svētdienu autobusā un braucām uz Katlakalnu, bet divreiz mēnesī tālāk uz Olaini. Man prieks par to, ka tagad Olainīte atspirgusi, toreiz galvenais bija to paglābt no iznīcināšanas. Toreiz varai bija doma to pārtaisīt par dzimtsarakstu nodaļu, taču no šīs domas paglāba tas, ka nevarēja taču pat pieļaut, ka ļaudis teiks: "jāiet uz baznīcu precēties!"

Divas reizes gadā mācītājs rīkoja talku Katlakalna parkā. Tad viņš ņēma līdzi lielu katlu ar zirņu zupu, kas bija vārīta no dzeltenajiem zirnīšiem ar žāvētu ribiņu. Tas bija ēdiens, ar ko talciniekus pacienāt. Mācītājs vispār ir ļoti labs kulinārs. Viņam patīk, ja kāds aizved ķirbīti, tad viņš to ļoti garšīgi uzcep, katrs vīrietis ko tādu nemaz neņemsies. Viņam ir visādas dotības... Man bija liels pārsteigums, kad kādā viņa lekcijā par baznīcu, kurā visu cītīgi centos pierakstīt, kaut ko nesadzirdēju un pēc tās lūdzu mācītāju paskatīties, kā tur īsti bija. Viņš atzinās, ka nav kur paskatīties, jo to visu bija runājis no galvas...

Tagad mūsu Mežaparka draudzi turpina vadīt profesora dēli — mācītājs Rolands Eimanis un evaņģēlists Ilmārs Noviks. Trešdienas vakaros pēc Bībeles stundām Ilmārs pielasa pilnu grozu ar malku un kopā ar citiem jauniešiem brauc pie profesora kurināt pirti. Tas gan ir labi, ka viņa dēli padomā par savu tēvu arī šādā veidā!