Latvijas ģeogrāfija XII, XIII gadsimtā

Pirms pārejam pie lekcijas turpinājuma, mazliet pievērsīsimies lietām, kas mums ir palikušas, tā sakot, bez ilustrācijas, par runāto. Vēsture bez ģeogrāfijas ir, ja ne gluži akla, tad, var teikt, pusakla, jo vēsture atbild uz jautājumiem: kur, kad un kas. Un, ja viens no šiem elementiem trūkst, tad vēsture ir kliba vai ar vienu aci neredzīga. Kur– to mūsu Latvijas Baznīcas vēsturē un arī Latvijas vēsturē ir būtiski un ļoti svarīgi zināt. Viena lieta ir tā, ko redzam tagad Švābes izdotajā “Latvijas vēsturē” – tāda maza, maza pielikuma kartīte, gan ļoti vispārēja, bet vismaz kādas divas no šīm kartītēm mums ir būtiski svarīgas. Latvijas zemes un tautas XIII gadsimtenī. Es lūdzu ievērot: lībju izvietojums, zemgaļu izvietojums un kuršu izvietojums – ļoti raksturīgs. Kurši saskārās ar prūšiem; tagadējās Lietuvas Klaipēdas apgabals un Žemaites apgabals bija senās kuršu zemes. Tikai pēc 1260. gada lielās katastrofas, milzīgās Durbes kaujas, kur ļoti lielā mērā aizgāja bojā un tika izklīdinātas mūsu tautas daļas, šeit Dienvidkursā radās tāds kā vakuums, kurā ieplūda lietuvji, kuri nāca no Baltkrievijas puses un kuri vēl atradās tādā migrācijas stāvoklī. Lībju novietojums bija ap Daugavu un Daugavas grīvu.

Latvijas ģeogrāfija XII gadsimta beigās, XIII gadsimtā. Vispirms, kā jūs redzat, ir igauņu zeme, ir tagadējā latvju zeme, ir lietuvju zemes, ir Austrumprūsija, ir Ziemeļvācijas novadi - mums ļoti svarīgi ievērošanai: Holšteinas novads starp Hamburgu, Ķīli, Lībeku un tāpat arī – Meklenburgas un Pomerānijas novadi. Ar tiem visiem saskaramies mūsu vēsturē.

Tad ļoti svarīgie novadi bija Novgoroda un Pleskava. Novgoroda savā laikā ieņēma ļoti plašus novadus Ziemeļkrievijā; Pleskavas novadi bija mazāki. Vēl viena ļoti svarīga vieta ir Polocka dienvidaustrumos no Latvijas. Polocka, Novgoroda, Pleskava saskārās ar mums tieši. Polocka, kā jūs zināt, jau bija nostiprinājusies mūsu teritorijā, tās pakļautais apgabals ap Jersiku, ko apzīmē dažādi – Jersikas ķēniņvalsts vai valsts - īstenībā protektorāts vai pat kolonija, kas bija pakļauta Polockai. Polocka ar savu teritoriju sniedzās Daugavas labajā krastā. Kreisajā krastā bija sēļi, zemgaļi, kurši un arī lībieši. Bez tam, – Polocka sniedzās pa Daugavu uz leju, jau Koknese – stipra nometne - bija viņu ziņā. Polockas protektorātā stāvēja lībieši, kas dzīvoja ap Daugavas un Gaujas lejteci. Šis apgabals: Piedaugavas lībieši un letgaļi ap Daugavas lejteci un grīvu, un tāpat ap Gaujas lejteci un grīvu, – maksāja meslus. Patiesību sakot, protektorāts nozīmē daļēju pakļautību, atkarību no kādas virskundzības tomēr ar vēl zināmu pusneatkarības stāvokli. Kā jūs redzat, gadusimtu mijā šis Daugavas ceļš jau bija, tā sakot, ne vairs latviešu ziņā.